Pirms nolēmām, vai savākt sava pirmdzimtā nabas saites asinis, nācās daudz par to interesēties. Mūsu zemē šo pakalpojumu vēl aizvien tomēr varam saukt par jaunumu – informācijas nav daudz un tā ir nepilnīga. Neskatoties uz pretējiem viedokļiem, nolēmām šo pakalpojumu izmantot.

Pozitīvu lēmumu pieņēmām tādēļ, ka uz nabas saites asins savākšanu palūkojāmies kā uz apdrošināšanu – šodien samaksā un ceri, ka nekad nevajadzēs. Bet ja vajadzētu un nebūtu, tad atdot varētu visu. Otrkārt, svārstīties mums lika cena, kas pirmajā acu uzmetienā šķita liela. Taču parēķinājām vienkārši. Asins paņemšana, izmeklējumi un viss cits maksā tik, cik automašīnas apdrošināšanas gada iemaksa, bet gada uzglabāšanas cena – tik, cik vidēja dzīvokļa gada apdrošināšana. Viegli noteicām prioritātes.

Mūsu pirmais dēls Simons piedzima ļoti ātri, ja tā var teikt. Slimnīcā no uzņemšanas telpas durvīm līdz dēlam rokās pagāja nepilnas 30 minūtes. Tādēļ, pārejot uztraukumam par dzemdībām, sākām uztraukties par to, vai veiksmīgi izdevies savākt asinis, vai tās būs piemērotas. Kad pagāja mēnesis, ļoti nopriecājāmies, ka saņēmām pozitīvas atbildes. Tas tiešām nebūtu izdevies, ja mums apkārt nebūtu bijuši profesionāļi, sevišķi asins savākšanas koordinatore un vecmāte.

Pašlaik esam finiša taisnē, gaidot savu otro bērniņu. Esam vienojušies arī par viņa nabas saites asins savākšanu.