Visas slimības kļūst „jaunākas” un agresīvākas, tas, ka nolēmām saglabāt šūnas, bija pats loģiskākais mūsu lēmums. Ja kādreiz notiktu nelaime un bērns saslimtu, bet viena no ārstēšanas iespējām būtu cilmes šūnas, tad droši vien nevarētu visu mūžu sev piedot, ka neesi izmantojis iespēju un neesi tās saglabājis. No otras puses, donoru atrast ir diezgan grūti, un vai tas ir lētākais veids? Domājam, ka nē... bet gaidāmais cilvēciņš ir tik svarīgs mūsu dzīvē!

Pirmo reizi par cilmes šūnām uzzinājām, apmeklējot „Veselīga sākuma” skoliņu, kad līdz meitiņas piedzimšanai vēl bija daži mēneši. Lietuvā tā ir pietiekami jauna tēma un neviens no draugiem vēl nebija saglabājis sava bērna šūnas. Mums nebija rekomendāciju no mutes mutē par to, kā viss notiek. Maz informācijas mūs sasniedz arī no plašsaziņas līdzekļiem par jaunākajām ārstēšanas metodēm.

Tā kā dzemdības sākās nedaudz ātrāk par gaidīto laiku, diemžēl galīgo lēmumu nācās pieņemt dzemdību namā, kad bija palikušas dažas stundas līdz meitiņas atnākšanai. Jauki, ka dzemdību nama personāls un mūs uzraugošā ārste ātri sagatavojās šūnu savākšanai. Tad dzemdību namā arī nācās aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus. Pateicamies visiem par operatīvu un nozīmīgu darbu mūsu labā!